apricorとは意味・読み方・使い方

出典:『Wiktionary』 (2024/06/08 00:53 UTC 版)

From aprīcus (“sunny”) +‎ -ō.

aprīcor (present infinitive aprīcārī); first conjugation, deponent, no perfect or supine stem

Conjugation of aprīcor (first conjugation, no supine stem, deponent, no perfect stem)
indicative		singular			plural
indicative		first	second	third	first	second	third
active	present	aprīcor	aprīcāris, aprīcāre	aprīcātur	aprīcāmur	aprīcāminī	aprīcantur
	imperfect	aprīcābar	aprīcābāris, aprīcābāre	aprīcābātur	aprīcābāmur	aprīcābāminī	aprīcābantur
	future	aprīcābor	aprīcāberis, aprīcābere	aprīcābitur	aprīcābimur	aprīcābiminī	aprīcābuntur
subjunctive		singular			plural
subjunctive		first	second	third	first	second	third
active	present	aprīcer	aprīcēris, aprīcēre	aprīcētur	aprīcēmur	aprīcēminī	aprīcentur
active	imperfect	aprīcārer	aprīcārēris, aprīcārēre	aprīcārētur	aprīcārēmur	aprīcārēminī	aprīcārentur
imperative		singular			plural
imperative		first	second	third	first	second	third
active	present	—	aprīcāre	—	—	aprīcāminī	—
active	future	—	aprīcātor	aprīcātor	—	—	aprīcantor
non-finite forms		active			passive
non-finite forms		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		aprīcārī	—	—	—	—	—
participles		aprīcāns	—	—	—	—	aprīcandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		aprīcandī	aprīcandō	aprīcandum	aprīcandō	—	—

“āprīcor”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
apricor in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Wiktionary英語版での「apricor」の意味